šunelis
Latvian
Etymology
Possibly from an (unattested) variant *šuns of suns (“dog”) (compare Proto-Baltic *šunas (“dog”)).[1]
Noun
šunelis m (2nd declension)
- little dog; diminutive of suns
- kādam skolas kaimiņam bija šunelis, tāds kucēns, kuram tomēr bija skaļa balss ― one of the school neighbors had a little dog, a puppy that, however, had a loud voice
Declension
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | šunelis | šuneļi |
| genitive | šuneļa | šuneļu |
| dative | šunelim | šuneļiem |
| accusative | šuneli | šuneļus |
| instrumental | šuneli | šuneļiem |
| locative | šunelī | šuneļos |
| vocative | šuneli | šuneļi |
Synonyms
References
- ^ Karulis, Konstantīns (1992) “suns”, in Latviešu Etimoloģijas Vārdnīca [Latvian Etymological Dictionary][1] (in Latvian), Rīga: AVOTS, →ISBN