ακαταδίκαστος
Greek
Adjective
ακαταδίκαστος • (akatadíkastos) m (feminine ακαταδίκαστη, neuter ακαταδίκαστο)
Declension
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | ακαταδίκαστος (akatadíkastos) | ακαταδίκαστη (akatadíkasti) | ακαταδίκαστο (akatadíkasto) | ακαταδίκαστοι (akatadíkastoi) | ακαταδίκαστες (akatadíkastes) | ακαταδίκαστα (akatadíkasta) | |
| genitive | ακαταδίκαστου (akatadíkastou) | ακαταδίκαστης (akatadíkastis) | ακαταδίκαστου (akatadíkastou) | ακαταδίκαστων (akatadíkaston) | ακαταδίκαστων (akatadíkaston) | ακαταδίκαστων (akatadíkaston) | |
| accusative | ακαταδίκαστο (akatadíkasto) | ακαταδίκαστη (akatadíkasti) | ακαταδίκαστο (akatadíkasto) | ακαταδίκαστους (akatadíkastous) | ακαταδίκαστες (akatadíkastes) | ακαταδίκαστα (akatadíkasta) | |
| vocative | ακαταδίκαστε (akatadíkaste) | ακαταδίκαστη (akatadíkasti) | ακαταδίκαστο (akatadíkasto) | ακαταδίκαστοι (akatadíkastoi) | ακαταδίκαστες (akatadíkastes) | ακαταδίκαστα (akatadíkasta) | |
Related terms
- see: κατάδικος m or f (katádikos, “convict”)