إثبات

Arabic

Root
ث ب ت (ṯ b t)
9 terms

Pronunciation

  • IPA(key): /ʔiθ.baːt/
  • Rhymes: -aːt

Noun

إِثْبَات • (ʔiṯbātm (plural إِثْبَاتَات (ʔiṯbātāt))

  1. verbal noun of أَثْبَتَ (ʔaṯbata) (form IV)
  2. (general, logic, grammar) affirmation
    Antonym: نَفْي (nafy)
    نَفْيُ النَّفْيِ إِثْبَاتٌ
    nafyu n-nafyi ʔiṯbātun
    The negation of negation is an affirmation.
  3. proof

Declension

Declension of noun إِثْبَات (ʔiṯbāt)
singular basic singular triptote
indefinite definite construct
informal إِثْبَات
ʔiṯbāt
الْإِثْبَات
al-ʔiṯbāt
إِثْبَات
ʔiṯbāt
nominative إِثْبَاتٌ
ʔiṯbātun
الْإِثْبَاتُ
al-ʔiṯbātu
إِثْبَاتُ
ʔiṯbātu
accusative إِثْبَاتًا
ʔiṯbātan
الْإِثْبَاتَ
al-ʔiṯbāta
إِثْبَاتَ
ʔiṯbāta
genitive إِثْبَاتٍ
ʔiṯbātin
الْإِثْبَاتِ
al-ʔiṯbāti
إِثْبَاتِ
ʔiṯbāti
dual indefinite definite construct
informal إِثْبَاتَيْن
ʔiṯbātayn
الْإِثْبَاتَيْن
al-ʔiṯbātayn
إِثْبَاتَيْ
ʔiṯbātay
nominative إِثْبَاتَانِ
ʔiṯbātāni
الْإِثْبَاتَانِ
al-ʔiṯbātāni
إِثْبَاتَا
ʔiṯbātā
accusative إِثْبَاتَيْنِ
ʔiṯbātayni
الْإِثْبَاتَيْنِ
al-ʔiṯbātayni
إِثْبَاتَيْ
ʔiṯbātay
genitive إِثْبَاتَيْنِ
ʔiṯbātayni
الْإِثْبَاتَيْنِ
al-ʔiṯbātayni
إِثْبَاتَيْ
ʔiṯbātay
plural sound feminine plural
indefinite definite construct
informal إِثْبَاتَات
ʔiṯbātāt
الْإِثْبَاتَات
al-ʔiṯbātāt
إِثْبَاتَات
ʔiṯbātāt
nominative إِثْبَاتَاتٌ
ʔiṯbātātun
الْإِثْبَاتَاتُ
al-ʔiṯbātātu
إِثْبَاتَاتُ
ʔiṯbātātu
accusative إِثْبَاتَاتٍ
ʔiṯbātātin
الْإِثْبَاتَاتِ
al-ʔiṯbātāti
إِثْبَاتَاتِ
ʔiṯbātāti
genitive إِثْبَاتَاتٍ
ʔiṯbātātin
الْإِثْبَاتَاتِ
al-ʔiṯbātāti
إِثْبَاتَاتِ
ʔiṯbātāti

Descendants

  • Azerbaijani: isbat
  • Bashkir: иҫбат (iśbat)
  • Crimean Tatar: isbat
  • Krymchak: исбат
  • Ottoman Turkish: اثبات (isbat)
    > Turkish: ispat (inherited)
  • Persian: اثبات (esbât)
    • Kazakh: ыспат (yspat)
    • Kyrgyz: ыспат (ıspat)
    • Hindustani:
      Urdu: اثبات (isbāt)
  • Tatar: исбат (isbat)
  • Uyghur: ئىسپات (ispat)
  • Uzbek: isbot