إحكاك

Arabic

Noun

إِحْكَاك • (ʔiḥkākm

  1. verbal noun of أَحَكَّ (ʔaḥakka) (form IV)

Declension

Declension of noun إِحْكَاك (ʔiḥkāk)
singular basic singular triptote
indefinite definite construct
informal إِحْكَاك
ʔiḥkāk
الْإِحْكَاك
al-ʔiḥkāk
إِحْكَاك
ʔiḥkāk
nominative إِحْكَاكٌ
ʔiḥkākun
الْإِحْكَاكُ
al-ʔiḥkāku
إِحْكَاكُ
ʔiḥkāku
accusative إِحْكَاكًا
ʔiḥkākan
الْإِحْكَاكَ
al-ʔiḥkāka
إِحْكَاكَ
ʔiḥkāka
genitive إِحْكَاكٍ
ʔiḥkākin
الْإِحْكَاكِ
al-ʔiḥkāki
إِحْكَاكِ
ʔiḥkāki