إذكار
See also: اذكار
Arabic
Noun
إِذْكَار • (ʔiḏkār) m
- verbal noun of أَذْكَرَ (ʔaḏkara) (form IV)
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | إِذْكَار ʔiḏkār |
الْإِذْكَار al-ʔiḏkār |
إِذْكَار ʔiḏkār |
| nominative | إِذْكَارٌ ʔiḏkārun |
الْإِذْكَارُ al-ʔiḏkāru |
إِذْكَارُ ʔiḏkāru |
| accusative | إِذْكَارًا ʔiḏkāran |
الْإِذْكَارَ al-ʔiḏkāra |
إِذْكَارَ ʔiḏkāra |
| genitive | إِذْكَارٍ ʔiḏkārin |
الْإِذْكَارِ al-ʔiḏkāri |
إِذْكَارِ ʔiḏkāri |