إرشاد

See also: ارشاد

Arabic

Root
ر ش د (r š d)
7 terms

Etymology

Verbal noun of أَرْشَدَ (ʔaršada).

Pronunciation

IPA^(key): /ʔir.ʃaːd/
Rhymes: -aːd

Noun

إِرْشَاد • (ʔiršād) m (plural إِرْشَادَات (ʔiršādāt))

verbal noun of أَرْشَدَ (ʔaršada, “to guide, to cause to follow the right course”) (form IV)
guidance
direction in the right way
spiritual remonstrance

Declension

Declension of noun **إِرْشَاد** (ʔiršād)
singular	basic singular triptote
singular	indefinite	definite	construct
informal	إِرْشَاد ʔiršād	الْإِرْشَاد al-ʔiršād	إِرْشَاد ʔiršād
nominative	إِرْشَادٌ ʔiršādun	الْإِرْشَادُ al-ʔiršādu	إِرْشَادُ ʔiršādu
accusative	إِرْشَادًا ʔiršādan	الْإِرْشَادَ al-ʔiršāda	إِرْشَادَ ʔiršāda
genitive	إِرْشَادٍ ʔiršādin	الْإِرْشَادِ al-ʔiršādi	إِرْشَادِ ʔiršādi
dual	indefinite	definite	construct
informal	إِرْشَادَيْن ʔiršādayn	الْإِرْشَادَيْن al-ʔiršādayn	إِرْشَادَيْ ʔiršāday
nominative	إِرْشَادَانِ ʔiršādāni	الْإِرْشَادَانِ al-ʔiršādāni	إِرْشَادَا ʔiršādā
accusative	إِرْشَادَيْنِ ʔiršādayni	الْإِرْشَادَيْنِ al-ʔiršādayni	إِرْشَادَيْ ʔiršāday
genitive	إِرْشَادَيْنِ ʔiršādayni	الْإِرْشَادَيْنِ al-ʔiršādayni	إِرْشَادَيْ ʔiršāday
plural	sound feminine plural
plural	indefinite	definite	construct
informal	إِرْشَادَات ʔiršādāt	الْإِرْشَادَات al-ʔiršādāt	إِرْشَادَات ʔiršādāt
nominative	إِرْشَادَاتٌ ʔiršādātun	الْإِرْشَادَاتُ al-ʔiršādātu	إِرْشَادَاتُ ʔiršādātu
accusative	إِرْشَادَاتٍ ʔiršādātin	الْإِرْشَادَاتِ al-ʔiršādāti	إِرْشَادَاتِ ʔiršādāti
genitive	إِرْشَادَاتٍ ʔiršādātin	الْإِرْشَادَاتِ al-ʔiršādāti	إِرْشَادَاتِ ʔiršādāti

Descendants

→ Azerbaijani: irşad
→ Persian: ارشاد (eršâd)
- → Bengali: এরশাদ (erśad)
- → Dhivehi: އިރުޝާދު (irušādu)
→ Urdu: ارشاد (iršād)
→ Ottoman Turkish: ارشاد (irşâd)
- → Turkish: irşat

References

Steingass, Francis Joseph (1884) “إرشاد”, in The Student's Arabic–English Dictionary‎^[1], London: W.H. Allen