إطعام
Arabic
Noun
إِطْعَام • (ʔiṭʕām) m
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | إِطْعَام ʔiṭʕām |
الْإِطْعَام al-ʔiṭʕām |
إِطْعَام ʔiṭʕām |
| nominative | إِطْعَامٌ ʔiṭʕāmun |
الْإِطْعَامُ al-ʔiṭʕāmu |
إِطْعَامُ ʔiṭʕāmu |
| accusative | إِطْعَامًا ʔiṭʕāman |
الْإِطْعَامَ al-ʔiṭʕāma |
إِطْعَامَ ʔiṭʕāma |
| genitive | إِطْعَامٍ ʔiṭʕāmin |
الْإِطْعَامِ al-ʔiṭʕāmi |
إِطْعَامِ ʔiṭʕāmi |
References
- Steingass, Francis Joseph (1884) “إطعام”, in The Student's Arabic–English Dictionary[1], London: W.H. Allen