إكرامية

Arabic

Root
ك ر م (k r m)
10 terms

Etymology

Relative noun (nisba) composed of إِكْرَام (ʔikrām) +‎ ـِيَّة (-iyya).

Pronunciation

IPA(key): /ʔik.raː.mij.ja/

Noun

إِكْرَامِيَّة • (ʔikrāmiyyaf

  1. tip
  2. gratuity, bonus

Declension

Declension of noun إِكْرَامِيَّة (ʔikrāmiyya)
singular singular triptote in ـَة (-a)
indefinite definite construct
informal إِكْرَامِيَّة
ʔikrāmiyya
الْإِكْرَامِيَّة
al-ʔikrāmiyya
إِكْرَامِيَّة
ʔikrāmiyyat
nominative إِكْرَامِيَّةٌ
ʔikrāmiyyatun
الْإِكْرَامِيَّةُ
al-ʔikrāmiyyatu
إِكْرَامِيَّةُ
ʔikrāmiyyatu
accusative إِكْرَامِيَّةً
ʔikrāmiyyatan
الْإِكْرَامِيَّةَ
al-ʔikrāmiyyata
إِكْرَامِيَّةَ
ʔikrāmiyyata
genitive إِكْرَامِيَّةٍ
ʔikrāmiyyatin
الْإِكْرَامِيَّةِ
al-ʔikrāmiyyati
إِكْرَامِيَّةِ
ʔikrāmiyyati

Descendants

  • Ottoman Turkish: اكرامیه (ikrâmiyye)