ائتمار
Arabic
| Root |
|---|
| ء م ر (ʔ m r) |
| 20 terms |
Noun
اِئْتِمَار • (iʔtimār) m
- verbal noun of اِئْتَمَرَ (iʔtamara) (form VIII)
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | اِئْتِمَار iʔtimār |
الِائْتِمَار al-iʔtimār |
اِئْتِمَار iʔtimār |
| nominative | اِئْتِمَارٌ iʔtimārun |
الِائْتِمَارُ al-iʔtimāru |
اِئْتِمَارُ iʔtimāru |
| accusative | اِئْتِمَارًا iʔtimāran |
الِائْتِمَارَ al-iʔtimāra |
اِئْتِمَارَ iʔtimāra |
| genitive | اِئْتِمَارٍ iʔtimārin |
الِائْتِمَارِ al-iʔtimāri |
اِئْتِمَارِ iʔtimāri |