تفشى

Arabic

Root
ف ش و (f š w)
8 terms

Pronunciation

  • IPA(key): /ta.faʃ.ʃaː/

Verb

تَفَشَّى • (tafaššā) V (non-past يَتَفَشَّى (yatafaššā), verbal noun تَفَشٍّ (tafaššin))

  1. to spread (of epidemics or news)

Conjugation

Conjugation of تَفَشَّى (V, final-weak, impersonal passive, verbal noun تَفَشٍّ)
verbal noun
الْمَصْدَر
تَفَشٍّ
tafaššin
active participle
اِسْم الْفَاعِل
مُتَفَشٍّ
mutafaššin
passive participle
اِسْم الْمَفْعُول
مُتَفَشًّى
mutafaššan
active voice
الْفِعْل الْمَعْلُوم
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m تَفَشَّيْتُ
tafaššaytu
تَفَشَّيْتَ
tafaššayta
تَفَشَّى
tafaššā
تَفَشَّيْتُمَا
tafaššaytumā
تَفَشَّيَا
tafaššayā
تَفَشَّيْنَا
tafaššaynā
تَفَشَّيْتُمْ
tafaššaytum
تَفَشَّوْا
tafaššaw
f تَفَشَّيْتِ
tafaššayti
تَفَشَّتْ
tafaššat
تَفَشَّتَا
tafaššatā
تَفَشَّيْتُنَّ
tafaššaytunna
تَفَشَّيْنَ
tafaššayna
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m أَتَفَشَّى
ʔatafaššā
تَتَفَشَّى
tatafaššā
يَتَفَشَّى
yatafaššā
تَتَفَشَّيَانِ
tatafaššayāni
يَتَفَشَّيَانِ
yatafaššayāni
نَتَفَشَّى
natafaššā
تَتَفَشَّوْنَ
tatafaššawna
يَتَفَشَّوْنَ
yatafaššawna
f تَتَفَشَّيْنَ
tatafaššayna
تَتَفَشَّى
tatafaššā
تَتَفَشَّيَانِ
tatafaššayāni
تَتَفَشَّيْنَ
tatafaššayna
يَتَفَشَّيْنَ
yatafaššayna
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m أَتَفَشَّى
ʔatafaššā
تَتَفَشَّى
tatafaššā
يَتَفَشَّى
yatafaššā
تَتَفَشَّيَا
tatafaššayā
يَتَفَشَّيَا
yatafaššayā
نَتَفَشَّى
natafaššā
تَتَفَشَّوْا
tatafaššaw
يَتَفَشَّوْا
yatafaššaw
f تَتَفَشَّيْ
tatafaššay
تَتَفَشَّى
tatafaššā
تَتَفَشَّيَا
tatafaššayā
تَتَفَشَّيْنَ
tatafaššayna
يَتَفَشَّيْنَ
yatafaššayna
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m أَتَفَشَّ
ʔatafašša
تَتَفَشَّ
tatafašša
يَتَفَشَّ
yatafašša
تَتَفَشَّيَا
tatafaššayā
يَتَفَشَّيَا
yatafaššayā
نَتَفَشَّ
natafašša
تَتَفَشَّوْا
tatafaššaw
يَتَفَشَّوْا
yatafaššaw
f تَتَفَشَّيْ
tatafaššay
تَتَفَشَّ
tatafašša
تَتَفَشَّيَا
tatafaššayā
تَتَفَشَّيْنَ
tatafaššayna
يَتَفَشَّيْنَ
yatafaššayna
imperative
الْأَمْر
m تَفَشَّ
tafašša
تَفَشَّيَا
tafaššayā
تَفَشَّوْا
tafaššaw
f تَفَشَّيْ
tafaššay
تَفَشَّيْنَ
tafaššayna
passive voice
الْفِعْل الْمَجْهُول
singular
الْمُفْرَد
dual
الْمُثَنَّى
plural
الْجَمْع
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
1st person
الْمُتَكَلِّم
2nd person
الْمُخَاطَب
3rd person
الْغَائِب
past (perfect) indicative
الْمَاضِي
m تُفُشِّيَ
tufuššiya
f
non-past (imperfect) indicative
الْمُضَارِع الْمَرْفُوع
m يُتَفَشَّى
yutafaššā
f
subjunctive
الْمُضَارِع الْمَنْصُوب
m يُتَفَشَّى
yutafaššā
f
jussive
الْمُضَارِع الْمَجْزُوم
m يُتَفَشَّ
yutafašša
f