تكحيل
Arabic
Noun
تَكْحِيل • (takḥīl) m
- verbal noun of كَحَّلَ (kaḥḥala) (form II)
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | تَكْحِيل takḥīl |
التَّكْحِيل at-takḥīl |
تَكْحِيل takḥīl |
| nominative | تَكْحِيلٌ takḥīlun |
التَّكْحِيلُ at-takḥīlu |
تَكْحِيلُ takḥīlu |
| accusative | تَكْحِيلًا takḥīlan |
التَّكْحِيلَ at-takḥīla |
تَكْحِيلَ takḥīla |
| genitive | تَكْحِيلٍ takḥīlin |
التَّكْحِيلِ at-takḥīli |
تَكْحِيلِ takḥīli |