توكؤ
See also: توگو
Arabic
Noun
تَوَكُّؤ • (tawakkuʔ) m
- verbal noun of تَوَكَّأَ (tawakkaʔa) (form V)
Declension
| singular | basic singular triptote | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | تَوَكُّؤ tawakkuʔ |
التَّوَكُّؤ at-tawakkuʔ |
تَوَكُّؤ tawakkuʔ |
| nominative | تَوَكُّؤٌ tawakkuʔun |
التَّوَكُّؤُ at-tawakkuʔu |
تَوَكُّؤُ tawakkuʔu |
| accusative | تَوَكُّؤًا tawakkuʔan |
التَّوَكُّؤَ at-tawakkuʔa |
تَوَكُّؤَ tawakkuʔa |
| genitive | تَوَكُّؤٍ tawakkuʔin |
التَّوَكُّؤِ at-tawakkuʔi |
تَوَكُّؤِ tawakkuʔi |