صارخ

Arabic

Etymology

Root
ص ر خ (ṣ r ḵ)
6 terms

Derived from the active participle of صَرَخَ (ṣaraḵa, “to scream, to shout, to yell, to call”).

Pronunciation

IPA^(key): /sˤaː.rix/

Adjective

صَارِخ • (ṣāriḵ)

Declension

Declension of adjective **صَارِخ** (ṣāriḵ)
singular	masculine		feminine
	basic singular triptote		singular triptote in ـَة (-a)
	indefinite	definite	indefinite	definite
informal	صَارِخ ṣāriḵ	الصَّارِخ aṣ-ṣāriḵ	صَارِخَة ṣāriḵa	الصَّارِخَة aṣ-ṣāriḵa
nominative	صَارِخٌ ṣāriḵun	الصَّارِخُ aṣ-ṣāriḵu	صَارِخَةٌ ṣāriḵatun	الصَّارِخَةُ aṣ-ṣāriḵatu
accusative	صَارِخًا ṣāriḵan	الصَّارِخَ aṣ-ṣāriḵa	صَارِخَةً ṣāriḵatan	الصَّارِخَةَ aṣ-ṣāriḵata
genitive	صَارِخٍ ṣāriḵin	الصَّارِخِ aṣ-ṣāriḵi	صَارِخَةٍ ṣāriḵatin	الصَّارِخَةِ aṣ-ṣāriḵati
dual	masculine		feminine
dual	indefinite	definite	indefinite	definite
informal	صَارِخَيْن ṣāriḵayn	الصَّارِخَيْن aṣ-ṣāriḵayn	صَارِخَتَيْن ṣāriḵatayn	الصَّارِخَتَيْن aṣ-ṣāriḵatayn
nominative	صَارِخَانِ ṣāriḵāni	الصَّارِخَانِ aṣ-ṣāriḵāni	صَارِخَتَانِ ṣāriḵatāni	الصَّارِخَتَانِ aṣ-ṣāriḵatāni
accusative	صَارِخَيْنِ ṣāriḵayni	الصَّارِخَيْنِ aṣ-ṣāriḵayni	صَارِخَتَيْنِ ṣāriḵatayni	الصَّارِخَتَيْنِ aṣ-ṣāriḵatayni
genitive	صَارِخَيْنِ ṣāriḵayni	الصَّارِخَيْنِ aṣ-ṣāriḵayni	صَارِخَتَيْنِ ṣāriḵatayni	الصَّارِخَتَيْنِ aṣ-ṣāriḵatayni
plural	masculine		feminine
	plural unknown		sound feminine plural
	indefinite	definite	indefinite	definite
informal	?	?	صَارِخَات ṣāriḵāt	الصَّارِخَات aṣ-ṣāriḵāt
nominative	?	?	صَارِخَاتٌ ṣāriḵātun	الصَّارِخَاتُ aṣ-ṣāriḵātu
accusative	?	?	صَارِخَاتٍ ṣāriḵātin	الصَّارِخَاتِ aṣ-ṣāriḵāti
genitive	?	?	صَارِخَاتٍ ṣāriḵātin	الصَّارِخَاتِ aṣ-ṣāriḵāti

References

Wehr, Hans (1979) “صارخ”, in J. Milton Cowan, editor, A Dictionary of Modern Written Arabic, 4th edition, Ithaca, NY: Spoken Language Services, →ISBN