مأتاة
Arabic
| Root |
|---|
| ء ت ي (ʔ t y) |
| 13 terms |
Noun
مَأْتَاة • (maʔtāh) f
- verbal noun of أَتَى (ʔatā) (form I)
Declension
| singular | singular triptote in ـَاة (-āh) | ||
|---|---|---|---|
| indefinite | definite | construct | |
| informal | مَأْتَاة maʔtāt |
الْمَأْتَاة al-maʔtāt |
مَأْتَاة maʔtāt |
| nominative | مَأْتَاةٌ maʔtātun |
الْمَأْتَاةُ al-maʔtātu |
مَأْتَاةُ maʔtātu |
| accusative | مَأْتَاةً maʔtātan |
الْمَأْتَاةَ al-maʔtāta |
مَأْتَاةَ maʔtāta |
| genitive | مَأْتَاةٍ maʔtātin |
الْمَأْتَاةِ al-maʔtāti |
مَأْتَاةِ maʔtāti |