वापी
Sanskrit
Etymology
Perhaps from a Proto-Indo-European *weHp-. Compare Lithuanian upė.
Pronunciation
- (Vedic) IPA(key): /ʋɑː.piː/
- (Classical Sanskrit) IPA(key): /ʋɑː.piː/
Noun
वापी • (vāpī) stem, f
Declension
| singular | dual | plural | |
|---|---|---|---|
| nominative | वापी (vāpī) | वाप्यौ (vāpyau) वापी¹ (vāpī¹) |
वाप्यः (vāpyaḥ) वापीः¹ (vāpīḥ¹) |
| accusative | वापीम् (vāpīm) | वाप्यौ (vāpyau) वापी¹ (vāpī¹) |
वापीः (vāpīḥ) |
| instrumental | वाप्या (vāpyā) | वापीभ्याम् (vāpībhyām) | वापीभिः (vāpībhiḥ) |
| dative | वाप्यै (vāpyai) | वापीभ्याम् (vāpībhyām) | वापीभ्यः (vāpībhyaḥ) |
| ablative | वाप्याः (vāpyāḥ) वाप्यै² (vāpyai²) |
वापीभ्याम् (vāpībhyām) | वापीभ्यः (vāpībhyaḥ) |
| genitive | वाप्याः (vāpyāḥ) वाप्यै² (vāpyai²) |
वाप्योः (vāpyoḥ) | वापीनाम् (vāpīnām) |
| locative | वाप्याम् (vāpyām) | वाप्योः (vāpyoḥ) | वापीषु (vāpīṣu) |
| vocative | वापि (vāpi) | वाप्यौ (vāpyau) वापी¹ (vāpī¹) |
वाप्यः (vāpyaḥ) वापीः¹ (vāpīḥ¹) |
- ¹Vedic
- ²Brāhmaṇas
Descendants
- Pali: vāpi
- Prakrit: 𑀯𑀸𑀯𑀻 (vāvī)
- Central:
- Sauraseni Prakrit:
- Hindustani: bāwī, bāī̃
- Hindi: बावी, बाईं
- Urdu: بَاوِی (bāvī), بَاءِیں (bā'ī̃)
- Hindustani: bāwī, bāī̃
- Sauraseni Prakrit:
- Northwestern:
- Southern:
- Western:
- Sauraseni Prakrit:
- Gujarati: વાવ (vāv)
- Sauraseni Prakrit:
- Central:
- Prakrit: 𑀯𑀸𑀯~𑀟𑀻
- Central:
- Sauraseni Prakrit:
- Hindustani: bāuṛī
- Hindi: बाउड़ी
- Urdu: بَاءُڑِی (bā'uṛī)
- → Marathi: बावडी (bāvḍī)
- Hindustani: bāuṛī
- Sauraseni Prakrit:
- Western:
- Sauraseni Prakrit:
- Gujarati: વાવડી (vāvḍī)
- Sauraseni Prakrit:
- Central:
- Prakrit: 𑀯𑀸𑀯~𑀮𑀻
- Central:
- Sauraseni Prakrit:
- Old Awadhi: बावरी (bāvarī)
- Hindustani: bāulī, bāurī
- Hindi: बाउली, बाउरी
- Urdu: بَاءُلِی (bā'ulī), بَاءُرِی (bā'urī)
- Sauraseni Prakrit:
- Eastern:
- Magadhi Prakrit:
- Bihari: बाव्ली (bāwlī)
- Magadhi Prakrit:
- Northern:
- Khasa Prakrit:
- Central Pahari:
- Kumaoni: बावली (bāwalī)
- Central Pahari:
- Khasa Prakrit:
- Central:
- → Kannada: ಬಾವಿ (bāvi)
References
- Turner, Ralph Lilley (1969–1985) “vapi”, in A Comparative Dictionary of the Indo-Aryan Languages, London: Oxford University Press, page 672