ஏமாற்றம்

Tamil

Etymology

From ஏமாற்று (ēmāṟṟu) ("to cheat").

Pronunciation

  • IPA(key): /eːmaːrːam/, [eːmaːtram]

Noun

ஏமாற்றம் • (ēmāṟṟam)

  1. disappointment
  2. deceit, trickery

Declension

m-stem declension of ஏமாற்றம் (ēmāṟṟam)
singular plural
nominative
ēmāṟṟam
ஏமாற்றங்கள்
ēmāṟṟaṅkaḷ
vocative ஏமாற்றமே
ēmāṟṟamē
ஏமாற்றங்களே
ēmāṟṟaṅkaḷē
accusative ஏமாற்றத்தை
ēmāṟṟattai
ஏமாற்றங்களை
ēmāṟṟaṅkaḷai
dative ஏமாற்றத்துக்கு
ēmāṟṟattukku
ஏமாற்றங்களுக்கு
ēmāṟṟaṅkaḷukku
benefactive ஏமாற்றத்துக்காக
ēmāṟṟattukkāka
ஏமாற்றங்களுக்காக
ēmāṟṟaṅkaḷukkāka
genitive 1 ஏமாற்றத்துடைய
ēmāṟṟattuṭaiya
ஏமாற்றங்களுடைய
ēmāṟṟaṅkaḷuṭaiya
genitive 2 ஏமாற்றத்தின்
ēmāṟṟattiṉ
ஏமாற்றங்களின்
ēmāṟṟaṅkaḷiṉ
locative 1 ஏமாற்றத்தில்
ēmāṟṟattil
ஏமாற்றங்களில்
ēmāṟṟaṅkaḷil
locative 2 ஏமாற்றத்திடம்
ēmāṟṟattiṭam
ஏமாற்றங்களிடம்
ēmāṟṟaṅkaḷiṭam
sociative 1 ஏமாற்றத்தோடு
ēmāṟṟattōṭu
ஏமாற்றங்களோடு
ēmāṟṟaṅkaḷōṭu
sociative 2 ஏமாற்றத்துடன்
ēmāṟṟattuṭaṉ
ஏமாற்றங்களுடன்
ēmāṟṟaṅkaḷuṭaṉ
instrumental ஏமாற்றத்தால்
ēmāṟṟattāl
ஏமாற்றங்களால்
ēmāṟṟaṅkaḷāl
ablative ஏமாற்றத்திலிருந்து
ēmāṟṟattiliruntu
ஏமாற்றங்களிலிருந்து
ēmāṟṟaṅkaḷiliruntu