Reconstruction:Proto-Germanic/stūfijaną
Proto-Germanic
Etymology
From *stūfaz (“stump”) + *-janą.
Pronunciation
- IPA(key): /ˈstuː.fi.jɑ.nɑ̃/
Verb
*stūfijaną[1]
Inflection
| active voice | passive voice | |||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| present tense | indicative | subjunctive | imperative | indicative | subjunctive | |
| 1st singular | *stūfijō | *stūfijaų | — | *stūfijai | ? | |
| 2nd singular | *stūfīsi | *stūfijais | *stūfī | *stūfijasai | *stūfijaisau | |
| 3rd singular | *stūfīþi | *stūfijai | *stūfijaþau | *stūfijaþai | *stūfijaiþau | |
| 1st dual | *stūfijōs | *stūfijaiw | — | — | — | |
| 2nd dual | *stūfijaþiz | *stūfijaiþiz | *stūfijaþiz | — | — | |
| 1st plural | *stūfijamaz | *stūfijaim | — | *stūfijanþai | *stūfijainþau | |
| 2nd plural | *stūfīþ | *stūfijaiþ | *stūfīþ | *stūfijanþai | *stūfijainþau | |
| 3rd plural | *stūfijanþi | *stūfijain | *stūfijanþau | *stūfijanþai | *stūfijainþau | |
| past tense | indicative | subjunctive | ||||
| 1st singular | *stūfidǭ | *stūfidēdį̄ | ||||
| 2nd singular | *stūfidēz | *stūfidēdīz | ||||
| 3rd singular | *stūfidē | *stūfidēdī | ||||
| 1st dual | *stūfidēdū | *stūfidēdīw | ||||
| 2nd dual | *stūfidēdudiz | *stūfidēdīdiz | ||||
| 1st plural | *stūfidēdum | *stūfidēdīm | ||||
| 2nd plural | *stūfidēdud | *stūfidēdīd | ||||
| 3rd plural | *stūfidēdun | *stūfidēdīn | ||||
| present | past | |||||
| participles | *stūfijandz | *stūfidaz | ||||
Descendants
- Proto-West Germanic: *stūfijan
- Old Saxon: *stūvian
- Middle Low German: stūven
- Old Saxon: *stūvian
- Old Norse: stýfa
- Icelandic: stýfa
References
- ^ Vladimir Orel (2003) “*stūfjanan”, in A Handbook of Germanic Etymology[1], Leiden, Boston: Brill, →ISBN, page 384