Reconstruction:Proto-West Germanic/kustārī
Proto-West Germanic
Etymology
Borrowed from Late Latin custor + *-ārī and Medieval Latin costurārius.[1][2]
Noun
*kustārī m
Inflection
| Masculine ja-stem | ||
|---|---|---|
| Singular | ||
| Nominative | *kostārī | |
| Genitive | *kostārijas | |
| Singular | Plural | |
| Nominative | *kostārī | *kostārijō, *kostārijōs |
| Accusative | *kostārī | *kostārijā |
| Genitive | *kostārijas | *kostārijō |
| Dative | *kostārijē | *kostārijum |
| Instrumental | *kostāriju | *kostārijum |
Alternative reconstructions
- *kosturārī
Descendants
- Old Frisian: kuster
- Old Saxon: kostarāri, *kustāri
- Old Dutch: *kustarāri, *kustāri
- Old High German: kustor, kuster
References
- ^ Franck, Johannes (1936) “koster”, in N. van Wijk, editor, Etymologisch woordenboek der nederlandsche taal (in Dutch), 2nd edition, The Hague: 's-Gravenhage: Martinus Nijhoff
- ^ Holthausen, Ferdinand (1954) “kostarāri”, in Altsächsisches Wörterbuch[1] (in German), Cologne: Böhlau Verlag, page 43