abbacinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of abbacinō.

Participle

abbacinātus (feminine abbacināta, neuter abbacinātum); first/second-declension participle

  1. blinded

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative abbacinātus abbacināta abbacinātum abbacinātī abbacinātae abbacināta
genitive abbacinātī abbacinātae abbacinātī abbacinātōrum abbacinātārum abbacinātōrum
dative abbacinātō abbacinātae abbacinātō abbacinātīs
accusative abbacinātum abbacinātam abbacinātum abbacinātōs abbacinātās abbacināta
ablative abbacinātō abbacinātā abbacinātō abbacinātīs
vocative abbacināte abbacināta abbacinātum abbacinātī abbacinātae abbacināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.