abietarius

Latin

Etymology

From abiēs (“silver fir”) +‎ -ārius.

Pronunciation

Adjective

abietārius (feminine abietāria, neuter abietārium); first/second-declension adjective

  1. Of or pertaining to fir or deal.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative abietārius abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria
genitive abietāriī abietāriae abietāriī abietāriōrum abietāriārum abietāriōrum
dative abietāriō abietāriae abietāriō abietāriīs
accusative abietārium abietāriam abietārium abietāriōs abietāriās abietāria
ablative abietāriō abietāriā abietāriō abietāriīs
vocative abietārie abietāria abietārium abietāriī abietāriae abietāria

Noun

abietārius m (genitive abietāriī or abietārī); second declension

  1. a joiner

Declension

Second-declension noun.

singular plural
nominative abietārius abietāriī
genitive abietāriī
abietārī1 		abietāriōrum
dative abietāriō abietāriīs
accusative abietārium abietāriōs
ablative abietāriō abietāriīs
vocative abietārie abietāriī

1Found in older Latin (until the Augustan Age).

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.