ablegaturus

Latin

Etymology

Future active participle of ablēgō.

Participle

ablēgātūrus (feminine ablēgātūra, neuter ablēgātūrum); first/second-declension participle

  1. about to remove

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ablēgātūrus ablēgātūra ablēgātūrum ablēgātūrī ablēgātūrae ablēgātūra
genitive ablēgātūrī ablēgātūrae ablēgātūrī ablēgātūrōrum ablēgātūrārum ablēgātūrōrum
dative ablēgātūrō ablēgātūrae ablēgātūrō ablēgātūrīs
accusative ablēgātūrum ablēgātūram ablēgātūrum ablēgātūrōs ablēgātūrās ablēgātūra
ablative ablēgātūrō ablēgātūrā ablēgātūrō ablēgātūrīs
vocative ablēgātūre ablēgātūra ablēgātūrum ablēgātūrī ablēgātūrae ablēgātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.