actitatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of āctitō

Participle

āctitātus (feminine āctitāta, neuter āctitātum); first/second-declension participle

  1. employed

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative āctitātus āctitāta āctitātum āctitātī āctitātae āctitāta
genitive āctitātī āctitātae āctitātī āctitātōrum āctitātārum āctitātōrum
dative āctitātō āctitātae āctitātō āctitātīs
accusative āctitātum āctitātam āctitātum āctitātōs āctitātās āctitāta
ablative āctitātō āctitātā āctitātō āctitātīs
vocative āctitāte āctitāta āctitātum āctitātī āctitātae āctitāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.