adiutaturus

Latin

Etymology

Future active participle of adiūtō

Participle

adiūtātūrus (feminine adiūtātūra, neuter adiūtātūrum); first/second-declension participle

  1. about to assist

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adiūtātūrus adiūtātūra adiūtātūrum adiūtātūrī adiūtātūrae adiūtātūra
genitive adiūtātūrī adiūtātūrae adiūtātūrī adiūtātūrōrum adiūtātūrārum adiūtātūrōrum
dative adiūtātūrō adiūtātūrae adiūtātūrō adiūtātūrīs
accusative adiūtātūrum adiūtātūram adiūtātūrum adiūtātūrōs adiūtātūrās adiūtātūra
ablative adiūtātūrō adiūtātūrā adiūtātūrō adiūtātūrīs
vocative adiūtātūre adiūtātūra adiūtātūrum adiūtātūrī adiūtātūrae adiūtātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.