adiutatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adiūtō

Participle

adiūtātus (feminine adiūtāta, neuter adiūtātum); first/second-declension participle

  1. assisted

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adiūtātus adiūtāta adiūtātum adiūtātī adiūtātae adiūtāta
genitive adiūtātī adiūtātae adiūtātī adiūtātōrum adiūtātārum adiūtātōrum
dative adiūtātō adiūtātae adiūtātō adiūtātīs
accusative adiūtātum adiūtātam adiūtātum adiūtātōs adiūtātās adiūtāta
ablative adiūtātō adiūtātā adiūtātō adiūtātīs
vocative adiūtāte adiūtāta adiūtātum adiūtātī adiūtātae adiūtāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.