admaturo

Latin

Etymology

From ad- (“to, towards, at”) +‎ mātūrō (“ripen; hasten”).

Pronunciation

Verb

admātūrō (present infinitive admātūrāre, perfect active admātūrāvī, supine admātūrātum); first conjugation

  1. to bring to maturity; hasten (something); mature, ripen

Conjugation

   Conjugation of admātūrō (first conjugation)
indicative singular plural
first second third first second third
active present admātūrō admātūrās admātūrat admātūrāmus admātūrātis admātūrant
imperfect admātūrābam admātūrābās admātūrābat admātūrābāmus admātūrābātis admātūrābant
future admātūrābō admātūrābis admātūrābit admātūrābimus admātūrābitis admātūrābunt
perfect admātūrāvī admātūrāvistī admātūrāvit admātūrāvimus admātūrāvistis admātūrāvērunt,
admātūrāvēre
pluperfect admātūrāveram admātūrāverās admātūrāverat admātūrāverāmus admātūrāverātis admātūrāverant
future perfect admātūrāverō admātūrāveris admātūrāverit admātūrāverimus admātūrāveritis admātūrāverint
passive present admātūror admātūrāris,
admātūrāre 		admātūrātur admātūrāmur admātūrāminī admātūrantur
imperfect admātūrābar admātūrābāris,
admātūrābāre 		admātūrābātur admātūrābāmur admātūrābāminī admātūrābantur
future admātūrābor admātūrāberis,
admātūrābere 		admātūrābitur admātūrābimur admātūrābiminī admātūrābuntur
perfect admātūrātus + present active indicative of sum
pluperfect admātūrātus + imperfect active indicative of sum
future perfect admātūrātus + future active indicative of sum
subjunctive singular plural
first second third first second third
active present admātūrem admātūrēs admātūret admātūrēmus admātūrētis admātūrent
imperfect admātūrārem admātūrārēs admātūrāret admātūrārēmus admātūrārētis admātūrārent
perfect admātūrāverim admātūrāverīs admātūrāverit admātūrāverīmus admātūrāverītis admātūrāverint
pluperfect admātūrāvissem admātūrāvissēs admātūrāvisset admātūrāvissēmus admātūrāvissētis admātūrāvissent
passive present admātūrer admātūrēris,
admātūrēre 		admātūrētur admātūrēmur admātūrēminī admātūrentur
imperfect admātūrārer admātūrārēris,
admātūrārēre 		admātūrārētur admātūrārēmur admātūrārēminī admātūrārentur
perfect admātūrātus + present active subjunctive of sum
pluperfect admātūrātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative singular plural
first second third first second third
active present — admātūrā — — admātūrāte —
future — admātūrātō admātūrātō — admātūrātōte admātūrantō
passive present — admātūrāre — — admātūrāminī —
future — admātūrātor admātūrātor — — admātūrantor
non-finite forms infinitive participle
active passive active passive
present admātūrāre admātūrārī admātūrāns —
future admātūrātūrum esse admātūrātum īrī admātūrātūrus admātūrandus
perfect admātūrāvisse admātūrātum esse — admātūrātus
future perfect — admātūrātum fore — —
perfect potential admātūrātūrum fuisse — — —
verbal nouns gerund supine
genitive dative accusative ablative accusative ablative
admātūrandī admātūrandō admātūrandum admātūrandō admātūrātum admātūrātū

Synonyms

References

  • “admaturo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
  • “admaturo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
  • admaturo in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.