adordinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of adōrdinō

Participle

adōrdinātus (feminine adōrdināta, neuter adōrdinātum); first/second-declension participle

  1. arranged

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adōrdinātus adōrdināta adōrdinātum adōrdinātī adōrdinātae adōrdināta
genitive adōrdinātī adōrdinātae adōrdinātī adōrdinātōrum adōrdinātārum adōrdinātōrum
dative adōrdinātō adōrdinātae adōrdinātō adōrdinātīs
accusative adōrdinātum adōrdinātam adōrdinātum adōrdinātōs adōrdinātās adōrdināta
ablative adōrdinātō adōrdinātā adōrdinātō adōrdinātīs
vocative adōrdināte adōrdināta adōrdinātum adōrdinātī adōrdinātae adōrdināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.