adunaturus

Latin

Etymology

Future active participle of adūnō

Participle

adūnātūrus (feminine adūnātūra, neuter adūnātūrum); first/second-declension participle

  1. about to unite

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative adūnātūrus adūnātūra adūnātūrum adūnātūrī adūnātūrae adūnātūra
genitive adūnātūrī adūnātūrae adūnātūrī adūnātūrōrum adūnātūrārum adūnātūrōrum
dative adūnātūrō adūnātūrae adūnātūrō adūnātūrīs
accusative adūnātūrum adūnātūram adūnātūrum adūnātūrōs adūnātūrās adūnātūra
ablative adūnātūrō adūnātūrā adūnātūrō adūnātūrīs
vocative adūnātūre adūnātūra adūnātūrum adūnātūrī adūnātūrae adūnātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.