aeternatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of aeternō

Participle

aeternātus (feminine aeternāta, neuter aeternātum); first/second-declension participle

  1. immortalized

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative aeternātus aeternāta aeternātum aeternātī aeternātae aeternāta
genitive aeternātī aeternātae aeternātī aeternātōrum aeternātārum aeternātōrum
dative aeternātō aeternātae aeternātō aeternātīs
accusative aeternātum aeternātam aeternātum aeternātōs aeternātās aeternāta
ablative aeternātō aeternātā aeternātō aeternātīs
vocative aeternāte aeternāta aeternātum aeternātī aeternātae aeternāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.