affaturus

Latin

Etymology

Future active participle of affor

Participle

affātūrus (feminine affātūra, neuter affātūrum); first/second-declension participle

  1. about to implore

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative affātūrus affātūra affātūrum affātūrī affātūrae affātūra
genitive affātūrī affātūrae affātūrī affātūrōrum affātūrārum affātūrōrum
dative affātūrō affātūrae affātūrō affātūrīs
accusative affātūrum affātūram affātūrum affātūrōs affātūrās affātūra
ablative affātūrō affātūrā affātūrō affātūrīs
vocative affātūre affātūra affātūrum affātūrī affātūrae affātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.