alucinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of ālūcinor (“hallucinate”).

Participle

ālūcinātus (feminine ālūcināta, neuter ālūcinātum); first/second-declension participle

  1. hallucinated, experiencing hallucinations.

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative ālūcinātus ālūcināta ālūcinātum ālūcinātī ālūcinātae ālūcināta
genitive ālūcinātī ālūcinātae ālūcinātī ālūcinātōrum ālūcinātārum ālūcinātōrum
dative ālūcinātō ālūcinātae ālūcinātō ālūcinātīs
accusative ālūcinātum ālūcinātam ālūcinātum ālūcinātōs ālūcinātās ālūcināta
ablative ālūcinātō ālūcinātā ālūcinātō ālūcinātīs
vocative ālūcināte ālūcināta ālūcinātum ālūcinātī ālūcinātae ālūcināta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.