anhelatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of anhēlō.

Participle

anhēlātus (feminine anhēlāta, neuter anhēlātum); first/second-declension participle

  1. exhaled

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative anhēlātus anhēlāta anhēlātum anhēlātī anhēlātae anhēlāta
genitive anhēlātī anhēlātae anhēlātī anhēlātōrum anhēlātārum anhēlātōrum
dative anhēlātō anhēlātae anhēlātō anhēlātīs
accusative anhēlātum anhēlātam anhēlātum anhēlātōs anhēlātās anhēlāta
ablative anhēlātō anhēlātā anhēlātō anhēlātīs
vocative anhēlāte anhēlāta anhēlātum anhēlātī anhēlātae anhēlāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.