argumentatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of argūmentō.

Participle

argūmentātus (feminine argūmentāta, neuter argūmentātum); first/second-declension participle

  1. proved, concluded

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative argūmentātus argūmentāta argūmentātum argūmentātī argūmentātae argūmentāta
genitive argūmentātī argūmentātae argūmentātī argūmentātōrum argūmentātārum argūmentātōrum
dative argūmentātō argūmentātae argūmentātō argūmentātīs
accusative argūmentātum argūmentātam argūmentātum argūmentātōs argūmentātās argūmentāta
ablative argūmentātō argūmentātā argūmentātō argūmentātīs
vocative argūmentāte argūmentāta argūmentātum argūmentātī argūmentātae argūmentāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.