arietaturus

Latin

Etymology

Future active participle of arietō.

Participle

arietātūrus (feminine arietātūra, neuter arietātūrum); first/second-declension participle

  1. about to batter

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative arietātūrus arietātūra arietātūrum arietātūrī arietātūrae arietātūra
genitive arietātūrī arietātūrae arietātūrī arietātūrōrum arietātūrārum arietātūrōrum
dative arietātūrō arietātūrae arietātūrō arietātūrīs
accusative arietātūrum arietātūram arietātūrum arietātūrōs arietātūrās arietātūra
ablative arietātūrō arietātūrā arietātūrō arietātūrīs
vocative arietātūre arietātūra arietātūrum arietātūrī arietātūrae arietātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.