arietatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of arietō.

Participle

arietātus (feminine arietāta, neuter arietātum); first/second-declension participle

  1. battered

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative arietātus arietāta arietātum arietātī arietātae arietāta
genitive arietātī arietātae arietātī arietātōrum arietātārum arietātōrum
dative arietātō arietātae arietātō arietātīs
accusative arietātum arietātam arietātum arietātōs arietātās arietāta
ablative arietātō arietātā arietātō arietātīs
vocative arietāte arietāta arietātum arietātī arietātae arietāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.