assultaturus

Latin

Etymology

Future active participle of assultō

Participle

assultātūrus (feminine assultātūra, neuter assultātūrum); first/second-declension participle

  1. about to attack

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative assultātūrus assultātūra assultātūrum assultātūrī assultātūrae assultātūra
genitive assultātūrī assultātūrae assultātūrī assultātūrōrum assultātūrārum assultātūrōrum
dative assultātūrō assultātūrae assultātūrō assultātūrīs
accusative assultātūrum assultātūram assultātūrum assultātūrōs assultātūrās assultātūra
ablative assultātūrō assultātūrā assultātūrō assultātūrīs
vocative assultātūre assultātūra assultātūrum assultātūrī assultātūrae assultātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.