attestatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of attestor

Participle

attestātus (feminine attestāta, neuter attestātum); first/second-declension participle

  1. attested

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative attestātus attestāta attestātum attestātī attestātae attestāta
genitive attestātī attestātae attestātī attestātōrum attestātārum attestātōrum
dative attestātō attestātae attestātō attestātīs
accusative attestātum attestātam attestātum attestātōs attestātās attestāta
ablative attestātō attestātā attestātō attestātīs
vocative attestāte attestāta attestātum attestātī attestātae attestāta
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.