auctorizatus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of auctōrizō
Participle
auctōrizātus (feminine auctōrizāta, neuter auctōrizātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | auctōrizātus | auctōrizāta | auctōrizātum | auctōrizātī | auctōrizātae | auctōrizāta | |
| genitive | auctōrizātī | auctōrizātae | auctōrizātī | auctōrizātōrum | auctōrizātārum | auctōrizātōrum | |
| dative | auctōrizātō | auctōrizātae | auctōrizātō | auctōrizātīs | |||
| accusative | auctōrizātum | auctōrizātam | auctōrizātum | auctōrizātōs | auctōrizātās | auctōrizāta | |
| ablative | auctōrizātō | auctōrizātā | auctōrizātō | auctōrizātīs | |||
| vocative | auctōrizāte | auctōrizāta | auctōrizātum | auctōrizātī | auctōrizātae | auctōrizāta | |