avocaturus

Latin

Etymology

Future active participle of āvocō.

Participle

āvocātūrus (feminine āvocātūra, neuter āvocātūrum); first/second-declension participle

  1. about to divert

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative āvocātūrus āvocātūra āvocātūrum āvocātūrī āvocātūrae āvocātūra
genitive āvocātūrī āvocātūrae āvocātūrī āvocātūrōrum āvocātūrārum āvocātūrōrum
dative āvocātūrō āvocātūrae āvocātūrō āvocātūrīs
accusative āvocātūrum āvocātūram āvocātūrum āvocātūrōs āvocātūrās āvocātūra
ablative āvocātūrō āvocātūrā āvocātūrō āvocātūrīs
vocative āvocātūre āvocātūra āvocātūrum āvocātūrī āvocātūrae āvocātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.