bērnība

See also: bērnībā

Latvian

Etymology

From bērns (“child”) +‎ -ība.

Pronunciation

  • Audio:(file)

Noun

bērnība f (4th declension)

  1. childhood (time in one's life after one's birth and before one's adolescence)
    laimīga, bezrūpīga bērnība – a happy, carefree childhood
    bērnības draugi – childhood friends
    bērnības atmiņas – childhood memories
    bērnības rotaļas – childhood toys
    bērnam pieder bērnība, laimīgs laiks, kad jaunais pilsonis zinātkārs, iepazīstas ar apkārtējo pasauli – childhood belongs to the child, a happy time when a new curious citizen becomes acquainted with the surrounding world

Declension

Declension of bērnība (4th declension)
singular plural
nominative bērnība —
genitive bērnības —
dative bērnībai —
accusative bērnību —
instrumental bērnību —
locative bērnībā —
vocative bērnība —
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.