biduanus
Latin
Etymology
From bīduum (“two days”) + -ānus.
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [biː.duˈaː.nʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [bi.d̪uˈaː.nus]
Adjective
bīduānus (feminine bīduāna, neuter bīduānum); first/second-declension adjective
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | bīduānus | bīduāna | bīduānum | bīduānī | bīduānae | bīduāna | |
| genitive | bīduānī | bīduānae | bīduānī | bīduānōrum | bīduānārum | bīduānōrum | |
| dative | bīduānō | bīduānae | bīduānō | bīduānīs | |||
| accusative | bīduānum | bīduānam | bīduānum | bīduānōs | bīduānās | bīduāna | |
| ablative | bīduānō | bīduānā | bīduānō | bīduānīs | |||
| vocative | bīduāne | bīduāna | bīduānum | bīduānī | bīduānae | bīduāna | |
References
- biduanus in Gaffiot, Félix (1934) Dictionnaire illustré latin-français, Hachette.