bipartiturus

Latin

Etymology

Future active participle of bipartiō.

Participle

bipartītūrus (feminine bipartītūra, neuter bipartītūrum); first/second-declension participle

  1. about to divide

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative bipartītūrus bipartītūra bipartītūrum bipartītūrī bipartītūrae bipartītūra
genitive bipartītūrī bipartītūrae bipartītūrī bipartītūrōrum bipartītūrārum bipartītūrōrum
dative bipartītūrō bipartītūrae bipartītūrō bipartītūrīs
accusative bipartītūrum bipartītūram bipartītūrum bipartītūrōs bipartītūrās bipartītūra
ablative bipartītūrō bipartītūrā bipartītūrō bipartītūrīs
vocative bipartītūre bipartītūra bipartītūrum bipartītūrī bipartītūrae bipartītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.