blasphematus
Latin
Etymology
Perfect passive participle of blasphēmō
Participle
blasphēmātus (feminine blasphēmāta, neuter blasphēmātum); first/second-declension participle
Declension
First/second-declension adjective.
| singular | plural | ||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| masculine | feminine | neuter | masculine | feminine | neuter | ||
| nominative | blasphēmātus | blasphēmāta | blasphēmātum | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmāta | |
| genitive | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmātī | blasphēmātōrum | blasphēmātārum | blasphēmātōrum | |
| dative | blasphēmātō | blasphēmātae | blasphēmātō | blasphēmātīs | |||
| accusative | blasphēmātum | blasphēmātam | blasphēmātum | blasphēmātōs | blasphēmātās | blasphēmāta | |
| ablative | blasphēmātō | blasphēmātā | blasphēmātō | blasphēmātīs | |||
| vocative | blasphēmāte | blasphēmāta | blasphēmātum | blasphēmātī | blasphēmātae | blasphēmāta | |