cacabaturus

Latin

Etymology

Future active participle of cacabō

Participle

cacabātūrus (feminine cacabātūra, neuter cacabātūrum); first/second-declension participle

  1. about to cluck

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative cacabātūrus cacabātūra cacabātūrum cacabātūrī cacabātūrae cacabātūra
genitive cacabātūrī cacabātūrae cacabātūrī cacabātūrōrum cacabātūrārum cacabātūrōrum
dative cacabātūrō cacabātūrae cacabātūrō cacabātūrīs
accusative cacabātūrum cacabātūram cacabātūrum cacabātūrōs cacabātūrās cacabātūra
ablative cacabātūrō cacabātūrā cacabātūrō cacabātūrīs
vocative cacabātūre cacabātūra cacabātūrum cacabātūrī cacabātūrae cacabātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.