circumretitus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of circumrētiō.

Participle

circumrētītus (feminine circumrētīta, neuter circumrētītum); first/second-declension participle

  1. ensnared

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative circumrētītus circumrētīta circumrētītum circumrētītī circumrētītae circumrētīta
genitive circumrētītī circumrētītae circumrētītī circumrētītōrum circumrētītārum circumrētītōrum
dative circumrētītō circumrētītae circumrētītō circumrētītīs
accusative circumrētītum circumrētītam circumrētītum circumrētītōs circumrētītās circumrētīta
ablative circumrētītō circumrētītā circumrētītō circumrētītīs
vocative circumrētīte circumrētīta circumrētītum circumrētītī circumrētītae circumrētīta

References

  • “circumretitus”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.