clavatus

Latin

Etymology

Perfect participle of clāvō.

Pronunciation

Adjective

clāvātus (feminine clāvāta, neuter clāvātum); first/second-declension adjective

  1. nailed
  2. having nails

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative clāvātus clāvāta clāvātum clāvātī clāvātae clāvāta
genitive clāvātī clāvātae clāvātī clāvātōrum clāvātārum clāvātōrum
dative clāvātō clāvātae clāvātō clāvātīs
accusative clāvātum clāvātam clāvātum clāvātōs clāvātās clāvāta
ablative clāvātō clāvātā clāvātō clāvātīs
vocative clāvāte clāvāta clāvātum clāvātī clāvātae clāvāta

References

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.