coarctaturus

Latin

Etymology

Future active participle of coarctō.

Participle

coarctātūrus (feminine coarctātūra, neuter coarctātūrum); first/second-declension participle

  1. alternative form of coartāturus

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative coarctātūrus coarctātūra coarctātūrum coarctātūrī coarctātūrae coarctātūra
genitive coarctātūrī coarctātūrae coarctātūrī coarctātūrōrum coarctātūrārum coarctātūrōrum
dative coarctātūrō coarctātūrae coarctātūrō coarctātūrīs
accusative coarctātūrum coarctātūram coarctātūrum coarctātūrōs coarctātūrās coarctātūra
ablative coarctātūrō coarctātūrā coarctātūrō coarctātūrīs
vocative coarctātūre coarctātūra coarctātūrum coarctātūrī coarctātūrae coarctātūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.