cognatus accusativus
Latin
Pronunciation
- (Classical Latin) IPA(key): [kɔŋˈnaː.tʊs ak.kuː.saːˈtiː.wʊs]
- (modern Italianate Ecclesiastical) IPA(key): [koɲˈɲaː.t̪us ak.ku.s̬aˈt̪iː.vus]
Noun
cognātus accūsātīvus m (genitive cognātī accūsātīvī); second declension
- alternative form of accūsātīvus cognātus
Declension
Second-declension adjective with a second-declension noun.
| singular | plural | |
|---|---|---|
| nominative | cognātus accūsātīvus | cognātī accūsātīvī |
| genitive | cognātī accūsātīvī | cognātōrum accūsātīvōrum |
| dative | cognātō accūsātīvō | cognātīs accūsātīvīs |
| accusative | cognātum accūsātīvum | cognātōs accūsātīvōs |
| ablative | cognātō accūsātīvō | cognātīs accūsātīvīs |
| vocative | cognāte accūsātīve | cognātī accūsātīvī |