combinatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of combīnō.

Participle

combīnātus (feminine combīnāta, neuter combīnātum); first/second-declension participle

  1. combined

Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative combīnātus combīnāta combīnātum combīnātī combīnātae combīnāta
genitive combīnātī combīnātae combīnātī combīnātōrum combīnātārum combīnātōrum
dative combīnātō combīnātae combīnātō combīnātīs
accusative combīnātum combīnātam combīnātum combīnātōs combīnātās combīnāta
ablative combīnātō combīnātā combīnātō combīnātīs
vocative combīnāte combīnāta combīnātum combīnātī combīnātae combīnāta

Derived terms

This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.