complanatus

Latin

Etymology

Perfect passive participle of complānō.

Participle

complānātus (feminine complānāta, neuter complānātum); first/second-declension participle

  1. levelled
  2. razed

Declension

First/second-declension adjective, with locative.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative complānātus complānāta complānātum complānātī complānātae complānāta
genitive complānātī complānātae complānātī complānātōrum complānātārum complānātōrum
dative complānātō complānātae complānātō complānātīs
accusative complānātum complānātam complānātum complānātōs complānātās complānāta
ablative complānātō complānātā complānātō complānātīs
vocative complānāte complānāta complānātum complānātī complānātae complānāta
locative complānātī complānātae complānātī complānātīs
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.