conditurus

Latin

Etymology 1

Future active participle of condō.

Participle

conditūrus (feminine conditūra, neuter conditūrum); first/second-declension participle

  1. about to put together, build etc.
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative conditūrus conditūra conditūrum conditūrī conditūrae conditūra
genitive conditūrī conditūrae conditūrī conditūrōrum conditūrārum conditūrōrum
dative conditūrō conditūrae conditūrō conditūrīs
accusative conditūrum conditūram conditūrum conditūrōs conditūrās conditūra
ablative conditūrō conditūrā conditūrō conditūrīs
vocative conditūre conditūra conditūrum conditūrī conditūrae conditūra

Etymology 2

Future active participle of condiō.

Participle

condītūrus (feminine condītūra, neuter condītūrum); first/second-declension participle

  1. about to season, embalm etc.
Declension

First/second-declension adjective.

singular plural
masculine feminine neuter masculine feminine neuter
nominative condītūrus condītūra condītūrum condītūrī condītūrae condītūra
genitive condītūrī condītūrae condītūrī condītūrōrum condītūrārum condītūrōrum
dative condītūrō condītūrae condītūrō condītūrīs
accusative condītūrum condītūram condītūrum condītūrōs condītūrās condītūra
ablative condītūrō condītūrā condītūrō condītūrīs
vocative condītūre condītūra condītūrum condītūrī condītūrae condītūra
This article is issued from Wiktionary. The text is available under Creative Commons Attribution-Share Alike 4.0 unless otherwise noted. Additional terms may apply for the media files.